Tempelhofas parks
Autors: Anna Iltnere0 ATSAUKSMES

Ja par parku pārvērsto Tempelhofas lidlauku meklēsiet caur centrālo ieeju, jums tas var arī neizdoties. Nacisma režīma laikā būvētā lidosta (kā “lielākā un skaistākā pasaulē”), kas atrodas vien trīs kilometrus no Potsdamer Platz, jau kopš 2008. gada ir slēgta, un vēsturiskās telpas šodien kalpo dažādiem gadatirgiem, tostarp mākslas mesei Preview Berlin ik septembri.
Kad atgrūdu lidostas smagās parādes durvis, krievu valodā runājošs apsargs laipni norādīja, ka šobrīd te notiek Interneta tehnoloģiju izstāde, un par brīvu piekļūšanu lidlaukam neko nezinot.
Kā izrādās, parka galvenā ieeja tik tiešām ir pavisam citur: lidostai kreisajā sānā, no Columbiadamm ielas puses, gar sētu nosoļojot vairāk nekā kilometru (ir vēl divas ieejas vēl tālāk, skatīt karti). Piedzīvotais kontrasts mudina iedomāties, ka ne vien lidostas apsargs, bet arī pati celtne ar cietajiem vaibstiem šķiet pat nenojauš, kas notiek tās aizmugurē (tā gan, protams, nav).
Ir viegli iztēloties, ka spītīgam veterānam līdzīgā lidosta, kurā ēnas tiek mestas kā ar lineālu nomērītas, nemaz neredz, kāds brīvības sprādziens darās tās pakausī – agrākajā lidlaukā. Te iekārtots milzīgs parks, kuru droši var pasludināt par vienu no pasakainākajām vietām Berlīnē. “Iekārtots” gan jāsaprot berlīniešu vīzē, proti, sakopt tikai tik, cik vajadzīgs, zāli apcirpt tikai tur, kur nepieciešams, salikt atkritumu konteinerus, savilkt rozā strīpas un pumpas un izvietot ķiršu sarkanas, stilīgas grafiskās zīmes orientieriem. Un viss. Par pārējo parūpējas velosipēdisti, laiski soļotāji, skrituļslidotāji, pūķu laidēji, piknikotāji, krustu šķērsu brauc vēja dēļi uz riteņiem un kaitbordisti, arī suņiem ir sava nožogota teritorija, kur izskrieties.
Vietas pietiek visiem un pat krietni paliek pāri! Bet gājiens pa sešus kilometrus garo un vējaino skrejceļu izvēdina domas kā pēc pastaigas gar jūru. Un tas viss Berlīnes urbānajā sirdī.