GALAMĒRĶI KULTŪRAS AFIŠA BAUDĪTĀJA CEĻVEDIS CITĀDI MARŠRUTI INSIDER'S VIEW JAUNUMI FOTO GALERIJAS

IZVĒLIES GALAMĒRĶI

Berlīne

Baudītāja ceļvedisEsenceKultūra· Muzeji· Galerijas· Laikmetīgās kultūras mezgls· Teātri· KinoKur nakšņotKur paēstKur iepirktiesMaršrutiLietas, kas jāizdaraVērts zinātFilmaVērts izbaudītInsider's view

IZVĒLIES OBJEKTU

Jüdisches Museum BerlinBrücke-Museum BerlinMuseum BerggruenMuseumsinselPergamonmuseumBauhaus-Archiv (Museum für Gestaltung)Hamburger Bahnhof (Museum für Gegenwart)Fotogrāfijas muzejs (Helmut Newton Foundation)Sammlung Hoffmann« ATPAKAĻ « UZ SADAĻAS SĀKUMU

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Galamērķi · Eiropa · vācija · Berlīne · Kultūra · Muzeji

Museumsinsel

Autors: Anothertravelguide.com0 ATSAUKSMES

Berlīnes Museumsinsel jeb Muzeju salas komplekss sastāv no pieciem muzejiem: Vecā muzeja (Altes Museum), Pergamona (Pergamon Museum), Vecās nacionālās galerijas (Alte Nationalgalerie), Jaunā muzeja (Neues Museum) un Bodes muzeja (Bode Museum). Antīkās mākslas kolekcija izvietota divās ēkās - Vecajā muzejā un Pergamonā, savukārt Vecajā nacionālajā galerijā skatāma vācu 19. gs. glezniecības kolekcija.
Bodes muzejā, kas pēc rekonstrukcijas tika atvērts 2006. gadā, skatāma kristīgo Austrumu, Bizantijas, viduslaiku, itāļu gotikas un agrās renesanses skulptūru kolekcija. Tāpat arī vācu vēlās gotikas, renesanses un prūšu baroka tēlniecība, no kā visinteresantāk būs redzēt vācu vēlās gotikas nepārspējamā „ekspresionista" Tīlmaņa Rīmenšneidera darbus. Nākotnē muzeja tēlniecības kolekciju plānots papildināt ar atsevišķiem glezniecības darbiem no Gleznu galerijas (Gemäldegalerie), tādējādi cenšoties sekot kolekcijas dibinātāja Viljama fon Bodes konceptam par „stila istabām", kurās skulptūras, gleznas un lietišķās mākslas priekšmeti skatāmi vienotā kopumā, kā tas savulaik bija pierasts augstākā vidusslāņa privātkolekcijās.
Prūsijas karaļa Frīdriha Vilhelma IV lolotais Jaunais muzejs, kas tika uzcelts 1841. gadā, ir viens no Berlīnes kultūras mantojuma spožākajiem dārgumiem. Septiņdesmit gadus tas publikai bija slēgts un durvis no jauna apmeklētājiem vēra tikai 2009. gada 17. oktobrī. Sākoties Otrajam pasaule karam, vairums eksponātu tika pārvietoti uz drošiem patvērumiem, savukārt to mājvietu pilnībā nopostīja bombardēšanas un kaujas Berlīnes ielās. Jaunā muzeja kolekcija turpmāko gadu gaitā bija skatāma visdažādākajos Berlīnes muzejos. Viena no pasaules izcilākajām ēģiptiešu un pirmsvēstures mākslas kolekcijām (tostarp arī leģendārās ēģiptiešu valdnieces Nofretetes biste) atgriezās Jaunajā muzejā tikai pēc septiņdesmit gadus ilgas prombūtnes. Prese to salīdzināja ar apburtās princeses atmošanos, taču tā vairs nav pirmskara laikā tik zināmā celtne. Britu arhitekts Deivids Čiperfīlds (David Chipperfield) nepakļāvās sabiedrības spiedienam mēģināt no jauna radīt to, kas bija zudis. Jaunais muzejs šodien ir funkcionālisma stila būve, kurā integrēti vecās ēkas fragmenti, kas bija saglabājušies par spīti visam, kas noticis ar šo namu.
Pergamonā trīs galvenās kolekcijas ir Antīkās mākslas kolekcija, Antīkais seno Austrumu muzejs (Vorderasiatisches Museum) un Islāma mākslas muzejs. Nosaukumu Pergamons neapšaubāmi ieguvis no krājuma izcilākā objekta - rekonstruētā Pergamas altāra, kur redzamas arī Atēnai veltītā oriģinālā 2. gs. p.m.ē. altāra detaļas, piemēram, frīze, kas ir hellēnisma tēlniecības šedevrs izteiksmes daudzpusībā. Vēl šeit skatāms izcils Romas laika arhitektūras paraugs - Milētas tirgus vārti un Grieķijas arhaiskā perioda tēlniecības pērle - tā sauktā „Berlīnes dieviete", kā arī citas grieķu un romiešu skulptūras.
Antīkais seno Austrumu muzejs, protams, izceļas ar slavenajiem Ištaras vārtiem un tiem pievienotajam Babilonas procesiju ceļam. Lai arī rekonstrukcija, tomēr šajā arhitektūras un mākslas paraugā ir daudz oriģinālo glazēto ķieģeļu, kas palīdzēja rekonstruēt neparasto dzīvnieku tēlus. Ekspozīcijā atrodami arī daudzi citi šumeru, Babilonas un Asīrijas kultūras raksturojoši mākslas priekšmeti.
Islāma mākslas muzejā savukārt redzama plaša islāma mākslas kolekcija, kas aptver laiku no 8. līdz 19. gs. un ģeogrāfiju no Indijas līdz Spānijai. Kolekcijas izcilākais paraugs ir Mshatas pils fasāde, kas nāk no agrīnā islāma laika pils Jordānas tuksnesī.
Vecajā muzejā, kas bija pirmais publiskais muzejs Prūsijā, atrodas antīkās mākslas kolekcijas otra daļa - pārsvarā mazāka apjoma grieķu un romiešu tēlotājas mākslas un lietišķās mākslas darbi. Interesantākie no tiem ir grieķu oriģinālo skulptūru romiešu kopijas 1. stāva rotondā, 4. gs. p. m. ē. grieķu skulptūra „Lūdzošais zēns", kurā daudzi saskatījuši homoerotisku nokrāsu, kā arī 1. gs. darinātās Cēzara un Kleopatras bistes un spilgtā mozaīka no imperatora Adriāna villas Tivoli.
Vecās nacionālās galerijas plašajā kolekcijā pārstāvēta 19. gs. vācu glezniecība un tēlniecība, kā arī franču impresionisma un vācu agrā modernisma darbi. Vācu romantisma laiku, protams, visspilgtāk raksturo Kaspara Dāvida Frīdriha meditatīvās noskaņu gleznas, starp kurām ir arī viņa visslavenākais darbs „Mūks pie jūras" un citas izcilas gleznas - „Abatija starp ozoliem", Der Watzmann, „Mēness lēkts pār jūru" un citas. Ļoti interesanta ir arī bīdermeiera glezniecības kolekcija, kā arī muzejs piedāvā reto iespēju redzēt tā sauktās Nazarene grupas freskas („nācarieši" līdzīgi kā prerafaelīti Anglijā centās atgriezties pie viduslaiku un agrās renesanses kristīgās glezniecības garīguma). Savukārt vācu 19. gs. beigu simbolisko dekadenci vislabāk raksturo draudīgās Arnolda Beklīna gleznas, no kurām pazīstamākās ir „Pašportrets ar nāvi, kas spēlē vijoli" un viena no slavenās „Nāves salas" versijām. Šādā laikmeta kontekstā interesants būs arī Maksa Lībermaņa agrīnais šedevrs „Sievietes, kas plūc zosis", pēc kura izstādīšanas mākslinieks tika nosaukts par „neglītuma apustuli", kā arī sava skaudrā eksistenciālisma dēļ par „deģenerātu" nodēvētā Lovisa Korinta darbi, Franca fon Štuka slimīgās juteklības pilnais „Grēks" un Maksa Bekmaņa ekspresīvi drūmā „Nāves aina". Tam kontrastā muzejs piedāvā franču impresionismu - Edgara Degā, Eduāra Manē un Ogista Renuāra gleznas.

Museumsinsel Berlin
www.smb.spk-berlin.de/e/loc/m.html

DALIES:
Facebook Twitter

 

Jūsu atsauksmes

Diemžēl par šo objektu atsauksmes nav saņemtas

Jūsu vārds:

Laiks, kad apmeklējāt šo objektu:

Jūsu komentārs: