GALAMĒRĶI KULTŪRAS AFIŠA BAUDĪTĀJA CEĻVEDIS CITĀDI MARŠRUTI INSIDER'S VIEW VEIKALS FOTO GALERIJAS

IZVĒLIES GALAMĒRĶI

Minhene

Baudītāja ceļvedisEsenceKultūraKur nakšņotKur paēstKur iepirktiesMaršrutiLietas, kas jāizdara

IZVĒLIES OBJEKTU

Lietas, kas jāizdara« ATPAKAĻ « UZ SADAĻAS SĀKUMU

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Galamērķi · Eiropa · vācija · Minhene · Lietas, kas jāizdara ·

Lietas, kas jāizdara

Autors: Anothertravelguide.com0 ATSAUKSMES

Lietas, kas jāizdara

Laikmetīgās arhitektūras galamērķis
Šķiet, nebūs pārspīlēts apgalvot, ka Minhene šobrīd ir viena no retajām Eiropas pilsētām, kuras koptēlā tik harmoniski iekļaujas laikmetīgās arhitektūras šķietami ekstrēmākie projekti. Modernā arhitektūra te ir kā precīzi, ideāli implanti, kas nekādā ziņā nedisharmonē ar pilsētas koptēlu. Tie ir tieši tādi, lai radītu sajūtu, ka „kosmētiskās iejaukšanās" pilsēta atļāvusies tieši tik daudz, lai stiprinātu savu pašapziņu, nevis mēģinātu klaji lepoties ar saviem neproporcionāla izmēra „silikona burbuļiem". Pašā Minhenes centrā, vēsturisku ēku ielenkumā, nezinot nemaz ne tik viegli pamanāmi, atrodas Herzog & de Meuron projektētie Pieci pagalmi (2003. gads). 19. gadsimta pasāžu arhitektūras stiklota, laikmetīga versija - ar dāņu mākslinieka Olafura Eliasona skulpturālo lodi pašā tās centrā. Turpat ir arī vietējo iecienīts vīna bārs Bar Comercial, kura interjeru, kas virtuozi apvieno industriālā dizaina un baroka impresijas, arī veidojis Herzog&de Meuron.

Foto: Lietas, kas jāizdaraFoto: Lietas, kas jāizdara

Taču, ja vēlaties izbaudīt pēdējo gadu spožākās Minhenes arhitektūras un dizaina pērles, vērts pilsētas centrā iesēsties metro, kas ved uz Olimpia Centrum, un ceļā vispirms izkāpt stacijā Münchener Freiheit. Pabraukt tai garām ir gandrīz neiespējami, ultramarīna zilo kolonnu, spoguļgriestu un koši dzelteno sienu radītais iespaids ir līdzīgs kā, kad pārvietojoties pa ierasti vienmuļu un tradicionālu maršrutu, kāds jums pēkšņi sejā iebliež saules zaķīti. Pilnīgs Alises Aizspogulijā efekts, katrā ziņā šī noteikti ir viena no pozitīvisma enerģijas piestrāvotākajām metro stacijām, kurā man gadījies būt. Tai piemīt kaut kas no Amēlijas dzīvespriecīgā naivuma un apsēžoties uz stacijas soliņa vienkārši gribas smaidīt kā bērnam, kas iesēdies kluču kaudzē. Jaunā veidolā Münchener Freiheit durvis vēra pagājušajā gadā un tās dizaina autors ir vācu dizaina leģenda Ingo Maurers (Ingo Maurer). Gaismu un lampu dizaina pasaulē viņa vārds komentārus neprasa, Maurera radītie gaismas ķermeņi izmantoti arī vairākās citās Minhenes metro stacijās. gadījumā dizainera Münchener Freiheit galvenais iedvesmas avots esot bijusi tikai Minhenei raksturīgā un savulaik arī Tomasa Manna aprakstītā īpašā zilā gaisma un spilgtais debesu zilums, kas ieskauj sniegotas kalnu virsotnes.

Foto: Lietas, kas jāizdaraFoto: Lietas, kas jāizdara

Pateicoties LED tehnoloģijai, stacijas stabu zilās flīzes izskatās kā luminiscējoši gaismas stabi un kopā ar koši dzeltenajām sienām šķiet, ka telpa vibrē. „Es vēlējos radīt laikmetīgu telpu, kas ļautu te nokļuvušajiem izjust saistību ar citām pasaules valstīm un pilsētām," dizainers apgalvo intervijā žurnālam Frame. Katrā ziņā vismaz sapņus rosinošā līmenī tas viņam noteikti ir izdevies.
Savukārt iznākot virszemē Olympia Centrum metro stacijā, ir sajūta, ka esi nokļuvis Kubrika futūrisma vīziju vizualizācijā - BMW Welt (BMW Pasaules) mākonis šķeļ debesis kā sirreāls aisbergs vai spoku kuģis. Tā oficiālais iedvesmas avots gan ir tornado un, lai nu kā, bet spēka šai būvei, kuras siluets mazliet arī atgādina gigantisku virpuļviesuli, nudien netrūkst. BMW Welt ir Bavārijas autogiganta prezentāciju centrs, patiesībā - vesela pils, zem viena stiklota jumta apvienojot automašīnu šovrūmu, stila veikalu, restorānu, bērnu centru un vēl virkni dažādu funkcionālu vienību. Šķiet, zirgspēki te ir sekundāri, galvenais ir tēls.

Foto: Lietas, kas jāizdaraFoto: Lietas, kas jāizdaraFoto: Lietas, kas jāizdara

Īpaši piemaksājot BMW klienti savu jauniegādāto auto var saņemt nevis pie vietējā dīlera, bet šeit - tā teikt, vārda vistiešākajā nozīmē to „noceļot" no rotējošās parādes platformas, kas, protams, visam pasākumam piešķir vēl papildus pievienoto vērtību. Tehnoloģiski ārkārtīgi sarežģītā projekta autors ir Vīnes arhitektu birojs Coop Himmelb(l)au un tā vēriens ir piedzīvojums, neatkarīgi no jūsu attiecībām ar BMW automašīnām. Plašuma sajūta zem stikla mākoņa ir vienkārši satriecoša. Restorānā, kur saimnieko luksusa gastronomijas un viesnīcu brends DO&Co, tobrīd sarodas kādas dzimšanas dienas svinību viesi. Tāds smalko aprindu kino - eleganti tērptas cienījama vecuma kundzes ar pērļu virtenēm ap kaklu un viņu pavadoņi malko baltvīnu un tērgā acīmredzami komfortablas dzīves sarunas. Pie svinību galda neviens vēl nedodas, visi kā piekalti vienīgajam televizoram pie bāra, kur tobrīd rit pirmās minūtes Vācijas futbola spēlē ar Argentīnu. Kāda kundze pāri septiņdesmit ierodas ugunīgi sarkanā kleitā, kas tikpat labi varētu būt Dior vai Givenchy augstās modes modelis, ap kaklu viņai ir sniegbalta baltu pērļu virtene. Nebūtu nekāds brīnums, ja viņa būtu piebraukusi BMW rodsterī, kas, šķiet, tik ļoti piestāvētu Minhenes anturāžas skaistas novecošanas komplektam. Pilsētas ielas ir pilnas ar leģendārajiem Mini, kas, līdzīgi kā Rolls-Royce, arīdzan šobrīd pieder BMW grupai un ekskluzīvu auto fotografēšana pilsētas glamūrajā iepirkšanās ielā Maximilianstrasse, jau kļuvusi par visai iecienītu Minhenes tūrisma atrakciju.
2008. gadā durvis vēra arī BMW muzeja jaunā piebūve, kuru ar BWM Welt savieno īpaša pāreja, tālumā vīd zaļojošs Bavārijas pakalnu reljefs un turpat - gandrīz ar roku aizsniedzama cita ikoniska būve - 1972. gada olimpiskajām spēlēm celtais stadions. Muzeja galvenā ēka, kas vizuāli atgādina gigantisku alumīnija zupas bļodu, te atrodas jau kopš 1973. gada.

Foto: Lietas, kas jāizdaraFoto: Lietas, kas jāizdaraFoto: Lietas, kas jāizdara

Jaunā piebūve iekārtojusies tieši tai blakus un būtiski palielinājusi muzeja apjomu. Tajā izvietojusies patstāvīgā ekspozīcija, aptverot brenda vēstures 90. gadus, tās iepazīšana notiek pa stilizētu rampu, kas tikpat labi varētu būt modes mēle kādā no Lāgerfelda režisētajiem Chanel šoviem. Nosacītajā ceļā nav nevienu krustceļu, tādējādi apmeklētājiem garantējot nokļūšanu visās septiņās ekspozīcijas sadaļās. Ceļa/rampas ideja ir savveida turpinājums muzeja oriģinālajai koncepcijai, apļveida ēka savulaik tapusi kā ceļa turpinājums ierobežotā telpā. Grēks atzīt, bet BMW automašīnas lielpilsētu ielās nekad nav piesaistījušas manu uzmanību, taču klīstot pa muzeju, pieķeru sevi tās uzlūkojot ar neslēptu interesi. Nenoliedzami, ekspozīcijas iekārtotāji ir darījuši visu, lai tas tā notiktu - mašīnas te eksponētas tikpat virtuozi kā mākslas darbi Gugenheimā. Ekspozīcija sākas ar iespaidīgu un teju poētisku kinētisku skulptūru, veidotu no 714 spožām metāla lodītēm, kas līgani dancojot, plūstot un virpuļojot beigu beigās pārvēršas retro automobiļa siluetā. Cita starpā muzejā aplūkojams gan BMW 1916. gadā ražotais pirmais lidmašīnu dzinējs, gan otrā pasaules karā izmantotie motocikli, mākslinieku krāšņoti automobīļi, rodsteri, sacīkšu auto un limuzīni. Nekādu lieku detaļu - vien askētiski, pašpietiekami objekti. Savukārt muzeja vēsturiskā „zupas bļoda" patlaban tiek atvēlēta dažādām mainīgām izstādēm.

Templis mākslai un futbolam
Līdzās BMW muzejam otrs spilgtākais Minhenes muzeju ainas jaunpienācējs ir 2009. gada maijā tā dēvētajā Minhenes muzeju kvartālā jeb Kunstareal kompleksā durvis vērušais Brandhorstu muzejs (Museum Brandhorst). Muzejs atrodas līdzās tādām respektablām mākslas institūcijām kā Pinakothek der Moderne, Neue Pinakothek, Alte Pinakothek un tā ārējā veidola autori ir Berlīnes arhitektu komanda Sauerbruch Hutton Architects. Ēka, kurā kopumā ietilpst 3200 kvadrātmetrus lielas ekspozīciju telpas, veidota ar mērķi rast ideālo telpisko risinājumu mākslas darbu izstādīšanai - baltas sienas, koka grīdas rada dabiskas un neitrālas vides atmosfēru. Savukārt nama daudzkrāsainā fasāde atgādina abstrakcionisma paraugu. Ēka, kuras pasūtītājs ir Bavārijas pavalsts vadība, tika celta nozīmīgās Uno un Anetes Brandhorstu modernās un laikmetīgās mākslas kolekcijas vajadzībām. 70. gadu sākumā Brandhorsti uzsāka 20. gadsimta mākslas vēstures nozīmīgāko autoru darbu kolekcionēšanu (pirmais darbs, kuru viņi iegādājušies, esot bijusi Huana Miro kolāža). Šodien šai krājumā atrodami teju visu spilgtāko 20. un 21. gadsimta autoru daiļrades paraugi. Pablo Pikaso, Endijs Vorhols, Jozefs Boiss, Brūss Naumans, Žans Mišels Baskjā, Demjens Hērsts un Maiks Kellijs ir tikai daži no vārdiem, kuru māksla pārstāvēta viņu vairāk nekā 700 vienību lielajā kolekcijā. Viens no šīs kolekcijas lielākajiem lepnumiem ir Saja Tvomblija māksla (šī esot lielākā Tvomblija darbu kolekcija ārpus ASV). Atsevišķa telpa īpaši piemērota viņa slavenajai 12 lielformāta darbu sērijai Lepanto.

Foto: Lietas, kas jāizdaraFoto: Lietas, kas jāizdaraFoto: Lietas, kas jāizdara

Ja to vēl neesat izdarījuši turpceļā, no Minhenes centra uz lidostu noteikti dodieties ar taksometru. Ceļš ved gar 2006. gadā par godu Pasaules kausam tapušajam Allianz Arena futbola stadionam, un vismaz dažas sekundes sirreālu emociju noteikti ir garantētas. Apmākušās dienās šī kosmosa kuģim vai gigantiskam mākonim līdzīgā būve izskatās pienaini balta, savukārt saulē tā burtiski mirdz. Vakaros nodrošināta vērienīga gaismas spēle, vietām caurspīdīgs, vietām apdrukāts, katrs no sešmetrīgajiem segmentiem pieslēgts gaisa kompresoriem. Sajūta burtiski, ka mākonis peld un teju, teju pacelsies kā milzīgs gaisa balons. Stadionā ir 66 000 sēdvietu un tās izvietotas tā, lai spēles laikā no katras pavērtos teju ideāls skatu punkts. Stadionu projektējis šveiciešu arhitektu birojs Herzog & de Meuron un ēkas apvalkam izmantots unikāls tehnisks jauninājums - tetrafluoretilēna burbuļi.

Foto: Lietas, kas jāizdaraFoto: Lietas, kas jāizdara

Katrā ziņā skats ir neaizmirstams, lieku reizi apliecinot bavāriešu spēju radīt vidi, kas spēj sagādāt pārsteigumu, nav pašmērķīga, bet gan neticami skaista un funkcionāla vienlaikus. Vidi, kurā ir ērti dzīvot un patīkami atgriezties. Galu galā, arī, ja kādu pēkšņu problēmu dēļ tiek atcelts lidmašīnas reiss, lidostas viesnīcas ir kājāmgājiena attālumā, turpat lidostas pagalmā ir alus dārzs, bet tās teritorijā - lielveikals, kur iespējams iegādāties visu iespējamo (eko produktus ieskaitot), turklāt nevis par lidostām raksturīgām, bet klasiska pilsētas veikala cenām. Sīkums, bet nenoliedzami patīkams. Vienīgais būtiskais Minhenes kā gandrīz ideāla kultūras, arhitektūras vai iepirkšanās ekskursanta galamērķa mīnuss ir ātrvilciens, kas savienotu pilsētas centru ar lidostu. Taču gan jau Minhene ar laiku atrisinās arī to.

 

 

DALIES:
Facebook Twitter

 

Jūsu atsauksmes

Diemžēl par šo objektu atsauksmes nav saņemtas

Jūsu vārds:

Laiks, kad apmeklējāt šo objektu:

Jūsu komentārs: