Cafe Reitschule
Autors: Anothertravelguide.com0 ATSAUKSMES
Nokļūstot kādā pilsētā vien uz pāris dienām, ir naivi lolot ilūzijas, ka tā uzreiz jūs apveltīs ar atslēgām. Parasti jums tik vien tiek atvēlēts, kā pabraucīt virskārtu. Taču vienlaikus mēdz gadīties brīži, kad pēkšņi kādu pilsētu sajūti gandrīz taustāmi - teju ar "miesu un asinīm". Kaut kas līdzīgs šai sajūtai piemeklē pusdienojot Minhenes Cafe Reitschule. Tā atrodas Englischer Garten malā - starp pilsētu un parku. 1789. gadā izveidotais Englischer Garten ir viens no lielākajiem pilsētu parkiem pasaulē, brīnišķīga pastaigu vieta - īpaši pirmajās pavasara dienās, kad viss visapkārt plaukst un vizuļo tikko izsprāgušo pumpuru un pirmās zāles zaļumā. Ja apnīk zvilnēt saulītē, parka vienā malā var sērfot (arī šajā ziņā Minhene ir unikāla), izbraukt ar laivu vai nodoties klusai meditācijai Monopteros templī. Kā jau liecina nosaukums, kafejnīca atrodas jāšanas skolā. Minhenes universitātes jāšanas skola tikusi atvērta jau 1927. gadā un kafejnīca līdz ar to. Savā ziņā tā ir leģendāra, jo gadiem bijusi Minhenes elites tikšanās vieta. Pagājušā gadsimta 90. gadu vidū Cafe Reitschule mainījusi īpašniekus, 2009. gadā verot durvis mazliet uzprišinātā veidolā. Ēkas robustā arhitektūra palikusi nemainīga, savukārt iekštelpas it kā sadalītas dažādās sajūtu zonās, kopumā uzburot tādu 20. gadsimta sākuma Vīnes kafejnīcu atmosfēru - ar leģendārajiem Thonet 1859. gadā radītajiem koka krēsliem Nr. 14, kas ir neatņemams tā laika kafejnīcu interjera elements. Pirmās zāles lielie stiklotie logi veras tieši slēgtajā arēnā, vienlaikus radot klātbūtnes un tādu mazliet attālinātu vērotāja sajūtu. Zirgu pakavi šķīvī neiešķiļ smiltis un nav arī staļļa aromāta - taču iztēlē, iespējams, tas ir pat vēl spilgtāks. Ik pa mirklim kāda labi kopta tīrasiņu rikšotāja aste novicinās gar loga stiklu. Pretējo sienu klāj tapete ar itāļu mākslinieka Piero Fornasetti zīmējumiem - desmitiem viņa mūzas, operdziedātājas Lina Cavalieri sejas versiju. Mākslinieks esot viņas seju pamanījis kādā 19. gadsimta žurnālā, vēlāk radot vairāk kā 500 tās versiju.
Sēdi, pusdieno un skaties tādu kā dzīves kino. Tā varoņi noteikti nepieder dzīves pabērniem. Iespējams, daļa zirgu, ar kuriem viņi jāj, ir viņējie. Tai pat laikā virtuve ir vienkārša, lieliska Vīnes šnicele, salāti - nekā pārspīlēta. Tāda vecās Minhenes sajūta - bez ārējā spožuma atribūtikas, drīzāk izteikti konservatīva, taču ar nenoliedzamu "labas drēbes" oderējumu. Anothertravelguide.com vizītes laikā vienā malā čalo māmiņas ar bērniem, savukārt mazliet tālāk - biznesa sarunas risina vīri labos uzvalkos. Dzīve nesteidzīgi un rimti rit savu gaitu, tāds diskrēts buržuāzijas šarms, kurā nav ne miņas, piemēram, no Berlīnes demokrātiskā ritma, drīzāk tāds zilasiņu rāmums.
Koniginstrasse 34
www.cafe-reitschule.de
04/2012